Alpakām indīgie augi – kas jāzina katram turētājam

Kāpēc saindēšanās notiek, neskatoties uz instinktu

Vesela, paēdusi alpaka, kurai ganībās ir pietiekama izvēle, lielāko daļu indīgo augu neaiztiks. Kritiski kļūst trīs situācijās. Pirmkārt, pavasarī, kad pēc ilga laika kūtī pārsvaru gūst kāre pēc visa zaļā. Otrkārt, barības trūkuma gadījumā – noganītas platības vai pārāk mazi aploki spiež dzīvniekus ēst arī to, no kā tie citkārt izvairītos. Un treškārt, sienā: izžuvuši augi zaudē savu rūgto garšu, siena ruļļos to formu gandrīz vairs nevar atpazīt, bet toksīni saglabājas – dažiem augiem pat koncentrētā veidā.

Klāt nāk garais kakls: pāri žogam alpakas aizsniedz vairāk, nekā daudzi turētāji domā. Tāpēc arī dārza un dzīvžogu augi aiz aploka robežas ir jāiekļauj riska novērtējumā.

Pieci svarīgākie indīgie augi pārskatā

1. Ogu īve (Taxus baccata)

Ogu īvi uzskata par bīstamāko augu gandrīz visiem ganību dzīvniekiem. Darbīgā viela ir alkaloīds taksīns, kas atrodas skujās, mizā, koksnē un sēklās – neindīgs ir tikai sarkanais augļapvalks ap sēklu. Pat neliels skuju daudzums (daži grami) var dažu minūšu laikā nogalināt pieaugušu alpaku. Mānīgi: īve ir ļoti izplatīts dzīvžogu un kapsētu augs, kura apgriezumi viegli nokļūst pāri žogam vai kaimiņi tos izmet kā šķietami nekaitīgus zaļos atkritumus.

Simptomi bieži parādās tik pēkšņi, ka nav iespēju ārstēt: vājums, trīce, kolapss, sirdsdarbības apstāšanās. Efektīva antidota nav. Svarīgākā profilakse: nekādu īvju dzīvnieku aizsniedzamībā – arī ne aiz žoga.

2. Jēkaba krustaine (Senecio jacobaea)

Jēkaba krustaine ir viens no bīstamākajiem pļavu augiem Viduseiropā. Tajā esošie pirolizidīna alkaloīdi izraisa hroniskus, neatgriezeniskus aknu bojājumus. Atšķirībā no akūtām indēm sekas bieži parādās tikai mēnešus pēc apēšanas – bet tad bieži ar letālu iznākumu, un līdz tam laikam sākotnējo piesārņojuma avotu vairs nevar izsekot.

Svaigu augu alpakas parasti neēd – rūgtā garša tās brīdina. Taču izžuvis augs šo aizsargmehānismu gandrīz pilnībā zaudē: sienā to vairs neatpazīst un apēd līdzi. Tāpēc siena izcelsme ir izšķirošs jautājums. Siena pļavas pirms katras pļaušanas jāpārbauda, vai tajās nav krustaines audžu, un, iepērkot sienu, vērts mērķtiecīgi jautāt pēc pļavas bez Jēkaba krustaines. Savās ganībās palīdz konsekventa izduršana pirms ziedēšanas (no jūnija līdz augustam) – ar pļaušanu vien nepietiek, jo augs spēj atkal izdzīt.

3. Gundegas (Ranunculus sugas)

Gundegu sugas – pazīstamākās ir kodīgā gundega un ložņu gundega – aug gandrīz katrā mitrā ganībā. Tās satur protoanemonīnu, kas kairina gļotādas un izraisa kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus. Akūtā toksicitāte salīdzinājumā ar īvi vai rudens sirdsrozi ir krietni mazāka, taču, ja gundegu ir daudz vai trūkst barības, dzīvnieki tomēr var ciest. Sienā augs kļūst nekaitīgs: protoanemonīns žūstot sadalās.

Gundegas norāda uz pārmēslotām vai pārāk mitrām vietām. Kas grib tās ierobežot ganībās, lai sāk ar augšanas vietu – proti, parūpējas par labāku drenāžu un sabalansētu mēslošanu –, nevis mēģina augus izravēt pa vienam.

4. Rododendri un azālijas

Rododendri un azālijas satur grajanotoksīnus, kas bojā sirdi, asinsriti un nervu sistēmu. Jau dažu lapu apēšana var izraisīt smagus simptomus: pastiprinātu siekalošanos, vemšanu – atgremotājiem retu, alpakām tikpat netipisku –, kolikas, trīci, vājumu, elpošanas traucējumus, sirds ritma traucējumus.

Ganībās šis augs aug reti, toties jo biežāk blakus esošajos dārzos. Kaimiņu dzīvžoga apgriezumi ir tipisks saindēšanās avots. Te vairāk par jebkuru žogu palīdz kaimiņu informēšana: kas tur alpakas, tam aktīvi jāpaskaidro, ka dārza un dzīvžoga apgriezumus nedrīkst mest pāri žogam.

5. Rudens sirdsroze (Colchicum autumnale)

Rudens sirdsroze satur alkaloīdu kolhicīnu, vienu no spēcīgākajām augu indēm vispār – un antidota nav. Tāpat kā Jēkaba krustaini, arī svaigu rudens sirdsrozi alpakas parasti neēd. Taču sienā to gandrīz nevar atpazīt, un kolhicīns žūstot paliek pilnīgi stabils.

Simptomi parādās ar aizkavi – parasti 6 līdz 48 stundas pēc apēšanas: asiņaina caureja, siekalošanās, vājums, asinsrites mazspēja. Iznākums bieži ir letāls. Skartajās pļavās augi pirms siena novākšanas konsekventi jāizņem; drošākais risinājums ir vispār neizmantot sienu no šādām pļavām.

Citi augi, no kuriem noteikti jāizvairās

Bez pieciem aprakstītajiem augiem ir vēl citi, kuriem jābūt katra turētāja kontrolsarakstā. No dekoratīvajiem un dzīvžogu augiem tie galvenokārt ir oleandrs, zeltlietus, ārstniecības lauru ķirsis, tūja, dzīvībaskoks, kurpītes un segliņš – daudzi no šiem augiem akūti nāvējošā daudzumā iedarbojas jau ar dažām lapām. No vietējās floras klāt nāk ērgļpaparde, baltā robīnija, trauslais krūklis, saldkarvēlā naktene un plankumainais suņstobrs, bet no dārza un podu augiem – rūgtā mandele, velnābols un baltā ķemerīte.

Arī zīles un ozola lapas lielākā daudzumā ir problemātiskas – tajās esošie tanīni bojā nieres un kuņģa un zarnu traktu. Jauni dzīvnieki reaģē jutīgāk nekā pieauguši.

Saindēšanās simptomi

Saindēšanās simptomi atkarībā no auga ļoti atšķiras, taču dažām pazīmēm vienmēr jāliek sarosīties: pastiprināta siekalošanās un mutes cilāšana, pēkšņa apātija un ēstgribas zudums, kolikas simptomi (bieža apgulšanās, piecelšanās, izstiepšanās), caureja – īpaši asiņaina –, trīce, krampji, grīļīga gaita, elpas trūkums vai paātrināta sirdsdarbība. Akūtas saindēšanās gadījumā iespējama arī pēkšņa nāve bez redzama brīdinājuma – tas ir tipiski, piemēram, īvei.

Profilakse: kas turētāja ikdienā sevi attaisnojis

Svarīgākais pasākums ir rūpīga visu aploku apstaigāšana reizi gadā – vislabāk vēlā pavasarī, kad lielāko daļu augu var atpazīt. Žoga zonu novērtē no abām pusēm: kas aug iekšpusē un kas sniedzas iekšā no ārpuses. Siena avotiem jābūt zināmiem; iepērkot vērts tieši pajautāt par Jēkaba krustaini un rudens sirdsrozi, ideālā gadījumā apstaigājot siena pļavu pirms pļaušanas.

Ganību apsaimniekošanai ir netieša, bet svarīga loma: pietiekami liela platība ar labu zelmeni būtiski samazina risku, jo dzīvnieki aiz bada neķeras pie indīgiem augiem. Rotācija un piesēšana palīdz uzturēt labvēlīgu attiecību starp barības un indīgajiem augiem.

Visbeidzot obligātajā programmā ietilpst kaimiņu informēšana: dārza un dzīvžogu apgriezumi ir biežākais novēršamais saindēšanās cēlonis. Draudzīga saruna turēšanas sākumā novērš lielāko daļu negadījumu.

Avoti un papildu informācija

Pilnīgu pārskatu par visiem nozīmīgajiem augiem sniedz specializētā literatūra, piemēram, grāmata „Alpakas und Lamas — Giftpflanzen, die Neuweltkameliden nicht fressen dürfen“ (Lama-Nativo Verlag). Tiešsaistē noderīgas ir Botanikus.de datubāzes un Open Sanctuary Project Global Toxic Plant Database. Taču reģionālā augu sastāvā ir būtiskas atšķirības – lietpratīgu savas ganības apstaigāšanu neaizstās neviens saraksts.