Lamas kā sargi: kā lamas pasargā aitu un kazu ganāmpulkus no plēsējiem

Ko rāda Iowa State pētījums

Svarīgākais datu avots par šo tēmu nāk no Iowa State University. Aptaujā 1990. gadā 80 procenti turētāju savas sarglamas novērtēja kā efektīvas. Vēl izteiksmīgāks ir otrais rādītājs: aptaujāto saimniecību vidējie zaudējumi plēsēju dēļ samazinājās no 22 līdz 8 procentiem. Tas nav anekdotisks atsevišķs novērojums, bet plaša aptauja starp praktiķiem, kas tiešām strādā ar sarglamām.

Ievērības cienīgi, ka atšķirību te rada viens pats, neuzkrītošs dzīvnieks. Nekāda papildu žoga, nakts dežūru vai tehnikas – tikai lama, kas stāv kopā ar aitām vai kazām tajā pašā ganībā un seko saviem dabiskajiem instinktiem.

Cik uzticama ir aizsardzība patiesībā?

Literatūrā par sarglamām efekts ir sīkāk sadalīts trīs dzīvnieku grupās.

Lielākajai daļai izmantoto dzīvnieku pūles tātad atmaksājas. Neliela daļa lamu par sargiem neder – tā tas ir ar katru dzīvnieku, kam ir savs raksturs, un to iepriekš gandrīz nevar droši paredzēt.

Pret ko lamas kā sargi palīdz un pret ko ne

Sarglamas ir speciālistes, nevis universāls ierocis. Efektīvas tās ir galvenokārt pret suņu dzimtas plēsējiem, proti, koijotiem, lapsām un klaiņojošiem suņiem. Tas sedz lielāko daļu reālo uzbrukumu sīklopu ganāmpulkiem. Turpretī pret lieliem plēsējiem kā lāčiem vai pumām sarglamas ir bezspēcīgas, tāpat pret veseliem bariem. Vienai lamai, lai cik drosmīgai, nav izredžu pret vairākiem saskaņotiem uzbrucējiem vai krietni lielāku plēsēju.

Praksē tas nozīmē: kas zina, ka viņa reģionā galvenā problēma ir lapsas, klaiņojoši suņi vai – Ziemeļamerikā – koijoti, ar sarglamu iegūst stabilu, lētu aizsardzību. Kur apkārt klīst lielāki plēsēji, vajag papildu pasākumus, ar lamu vien tad nepietiek.

Kā lama aizstāv ganāmpulku

Kad tuvojas iebrucējs, laba sarglama reaģē noteiktā secībā. Vispirms atskan spalgs trauksmes sauciens, ko bieži salīdzina ar sarūsējušas durvju eņģes čīkstēšanu un kas dzirdams tālu pār ganībām. Tad dzīvnieks bēgšanas vietā skrien tieši pretī draudiem un izmanto spērienus, kodienus vai mērķtiecīgu spļaušanu. Beigās tas nostājas starp iebrucēju un ganāmpulku un notur šo pozīciju, līdz briesmas ir garām. Tas nav iemācīts triks, bet lamu dabiskās teritoriālās un bara uzvedības izpausme.

Neparasts ir galvenokārt virziens, kurā lama reaģē. Aitas un kazas ir bēgšanas dzīvnieki, briesmu brīdī tās izklīst. Lama turpretī skrien draudiem pretī. Tieši šī uzvedības atšķirība to vispār padara par sargu, nevis tikai par vēl vienu ganāmpulka locekli.

Viens dzīvnieks, kastrēts: pareizā konfigurācija

Izvēlē svarīgas ir detaļas, kas izšķir panākumus vai neveiksmi. Vislabāk sevi attaisnojusi viena lama uz ganāmpulku. Ja vienlaikus izmanto vairākus tēviņus, tie piesaistās cits citam, nevis aitām vai kazām, un aizsardzības efekts gandrīz pilnībā izplēn.

Sevi attaisnojušas divas konfigurācijas: kastrēts tēviņš, proti, ruņķis, no aptuveni divu gadu vecuma vai vēl nepārota mātīte – maiden. Nekastrētus ērzeļus turpretī uzskata par bīstamiem. Tie mēģina lēkt uz aitu mātēm un var tās savainot. Tāpēc topošā sarglama jākastrē jau mēnešus pirms paša dienesta, lai vairošanās interese tiešām izzustu, nevis tikai ārēji tiktu apspiesta. Jaunāki novērojumi, starp citu, liecina, ka nepārotas mātītes varētu būt labākās sardzes, taču galīgi tas vēl nav pierādīts.

Vairāk par tādiem terminiem kā ruņķis, maiden un ērzelis, kā arī par to, ar ko vēl atšķiras lama un alpaka, lasi rakstā Alpaka vai lama? Svarīgākās atšķirības.

Lama vai ganāmpulka aizsargsuns?

Ganāmpulka aizsargsuns ir iedibinātā alternatīva, un tiešs salīdzinājums parāda, kur ir sarglamas robežas. Saitone un kolēģu 2020. gada pētījumā pieci aizsargsuņi saimniecībā ar 500 aitām zaudējumus būtiski samazināja. Ekonomiski tas tomēr neatmaksājās: septiņu gadu griezumā izmaksas pārsniedza ieguvumu par 13 413 ASV dolāriem. Taču suņu lielā priekšrocība paliek plašākais pielietojums. Tie iedarbojas arī pret lāčiem un pumām, pret kuriem lama ir bezspēcīga.

Viduseiropā lamu izmantošana ganāmpulka aizsardzībā vēl ir jauna. Piemēram, Austrijā lamas, retāk alpakas, izmanto papildus žogam un aizsargsunim, lai pasargātu aitas un mājputnus. Augums un modrība daudzus plēsējus notur pa gabalu jau tāpat. Taču uzticamu ilgtermiņa datu par vāciski runājošo reģionu vēl gandrīz nav, un pašlaik šo praksi zinātniski pēta.

Starp citu: lama kā nastu nesēja

Sardzes dienests nav vienīgais darbs, ko lama uzņemas. Klasiski tā ir arī Andu nastu nesēja un nes aptuveni 25 līdz 30 procentus sava ķermeņa svara 8 līdz 13 kilometrus dienā. Sargs un nesējs viens otru neizslēdz – abas ir lomas, kurām izturīgais, pašpārliecinātais lamas raksturs labi piestāv.