Alpaku turēšana: ceļvedis iesācējiem

Nekad vienatnē: vismaz trīs dzīvnieki

Tas ir pats svarīgākais punkts, un par to nediskutē. Alpakas ir bara dzīvnieki. Viens pats dzīvnieks cieš no vientulības, kļūst stresains un saslimst. Saskaņā ar Vācijas dzīvnieku aizsardzības tiesībām turēšana pa vienam nav atļauta. Divi dzīvnieki ir absolūtais minimums, ieteicami vismaz trīs, lai ganāmpulks funkcionētu arī tad, ja viens dzīvnieks izkrīt vai tiek pārdots. (Alpaca UK; UC ANR)

Cik daudz vietas tev vajag?

Vācijā ietvaru nosaka BMEL (Vācijas Federālās lauksaimniecības ministrijas) minimālās prasības. Pirmajiem diviem dzīvniekiem tev vajag vismaz 1 000 m² ganību, katram nākamajam dzīvniekam papildus 100 m². Nojumei jānodrošina vismaz 4 m² diviem dzīvniekiem, katram nākamajam par 1 m² vairāk, ar brīvo augstumu vismaz 2 m. Tās ir apakšējās robežas. Lielāka platība vienmēr ir labāka, kaut vai tāpēc, ka paēduši dzīvnieki, kuriem ir izvēle, indīgus augus pat neaiztiek. (BMEL atzinums)

Pašiem dzīvniekiem žogs daudz nenozīmē. Alpakas žogus gandrīz neapšauba, pietiek ar aptuveni 1,20 m augstumu. Dzeloņstieple ir tabu. Svarīgāk par augstumu bieži ir tas, kas nāk iekšā no ārpuses, piemēram, brīvi klaiņojoši suņi. Nojume nav jāapsilda, taču tai jābūt sausai un pasargātai no vēja, jo izmirkusi vilna zaudē savas izolācijas īpašības. (UC ANR; Penn State)

Kam jābūt ēdienkartē

Te iesācēji pieļauj visvairāk kļūdu, parasti aiz labi domātām rūpēm. Alpakas ir zālēdāji un pārtiek no rupjās lopbarības: zāles un siena. Dienā tās uzņem aptuveni 1 līdz 2 procentus sava ķermeņa svara sausnā, tātad viena alpaka – aptuveni 1 līdz 2 kg siena. To gremošanas sistēma ir pielāgota trūcīgai, šķiedrvielām bagātai barībai un izvelk no tās vairāk nekā aita vai liellops. (NRC 2007; RMLA)

Tieši tāpēc pārāk daudz spēkbarības ir bīstami. Cietei un cukuram bagāta barība var paskābināt pirmo kuņģa nodalījumu – tā saukto C1 acidozi –, īpaši pēkšņas barības maiņas gadījumā. Tātad spēkbarību dod tikai nelielos daudzumos un pieradini pie tās lēnām. Svaigam ūdenim jābūt pieejamam vienmēr, alpaka dienā izdzer aptuveni 4 līdz 6 litrus. (Tierärztliche Praxis, Thieme 2017; Veterian Key)

Vārds par svaru: liekais svars ir viena no biežākajām turēto alpaku veselības problēmām, un biezā vilna to noslēpj. Kondīciju nevērtē uz aci, bet ar roku pēc ķermeņa kondīcijas skalas (Body Condition Score, skala no 1 līdz 5, mērķis ir 3). Pietiek reizi mēnesī aptaustīt muguru un jostas vietu, lai izmaiņas pamanītu laikus. (Penn State Extension; Merck Vet Manual)

Minerālvielas: D vitamīns un selēns

Mūsu platuma grādos īpaši svarīgi ir divi punkti. Ziemā UV gaismas nepietiek, lai dzīvnieki paši izveidotu pietiekami daudz D vitamīna. Īpaši jaunajiem dzīvniekiem no oktobra līdz martam vajag piedevu, citādi draud rahīts. Taču D vitamīns jādozē precīzi, jo pārdozēšana ir nāvējoša. Turklāt Vācija tiek uzskatīta par selēnam nabadzīgu, tāpēc bez E vitamīna un selēna piedevas gandrīz neiztikt. Abus jautājumus vislabāk pārrunā ar ganāmpulka veterinārārstu. (Camelid Veterinary Services; AZVD)

Ikdienas kopšana gada garumā

Kopšanas kalendāru nosaka četri termiņi. Reizi gadā, pavasarī, alpakas cērp. Tas nav skaistuma jautājums, bet aizsardzība pret karstumu: kamieļveidīgie slikti panes karstumu un tveici, un līdz ziemai vilna atkal ataug. Nagus atkarībā no pamata apgriež divas līdz trīs reizes gadā. Zobi jāpārbauda – vienā pētījumā 82 procentiem izmeklēto alpaku bija vismaz viena zobu atradne, un, tā kā dzīvnieki sāpes gandrīz neizrāda, tas bieži paliek nepamanīts. Ērzeļiem klāt nāk asie cīņas zobi, kurus regulāri saīsina. (UC ANR; Proost et al. 2020)

Seko līdzi veselībai

Biežākā veselības tēma ir kuņģa un zarnu trakta parazīti. Tā vietā, lai visu ganāmpulku attārpotu pēc kalendāra, kas tikai veicina rezistenci, mūsdienās rīkojas mērķtiecīgi. Te palīdz divi rīki: mēslu izmeklēšana vismaz divas reizes gadā (pavasarī un rudenī) un FAMACHA metode. Ar to anēmiju nolasa tieši pēc apakšējā plakstiņa iekšējās konjunktīvas krāsas skalā no 1 (tumši sarkana, vesels) līdz 5 (balta, smaga anēmija). Attārpo tikai tos, kam tas tiešām vajadzīgs. (Tiergesundheitsdienst Burgenland; Veterian Key)

Parasti vakcinē pret klostridijām (C un D tips) un stingumkrampjiem. Norāde, kas daudzus pārsteidz: Vācijā Jaunās pasaules kamieļveidīgajiem nav reģistrētas savas zāles un sava vakcīna, un veterinārārstam jāizmanto preparāti no humānās vai citu dzīvnieku medicīnas. Jo svarīgāks ir veterinārārsts ar pieredzi kamieļveidīgo jomā. (Merck Vet Manual; AZVD)

Atsevišķs jautājums ir indīgie augi ganībās un kaimiņu dārzos. Kuri augi alpakām ir bīstami un kāpēc daži, siena sastāvā izžuvuši, kļūst pat vēl indīgāki, lasi rakstā Alpakām indīgie augi.

Kas tevi sagaida juridiski

Pirms pirmā dzīvnieka tev jāzina trīs lietas. Pirmkārt: par turēšanu jāziņo, un tev jāved Bestandsregister (ganāmpulka reģistrs), ko regulē Viehverkehrsverordnung (Vācijas noteikumi par lauksaimniecības dzīvnieku apriti) § 45. Vienota federāla marķēšanas pienākuma (piemēram, ar krotālijām) nav, taču mikročips ir ieteicams. Otrkārt, saskaņā ar § 833 BGB (Vācijas Civilkodekss) kā dzīvnieku turētājs tu principā atbildi par zaudējumiem, ko nodara tavi dzīvnieki, turklāt neatkarīgi no savas vainas. Tāpēc vajadzīga piemērota dzīvnieku turētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Treškārt, ja vēlāk piedāvāsi pastaigas vai apmeklējumus par maksu: tiklīdz ir runa par naudu, tā uzskatāma par komercdarbību, un privātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana vairs nepietiek. (ViehVerkV; § 833 BGB)

Pirmais solis

Ja tev ir platība, žogs, nojume un veterinārārsts ar pieredzi kamieļveidīgo jomā, nekas netraucē sākt. Pērc dzīvniekus, ja iespējams, no viena ganāmpulka, liec tos iečipot un atvēli laiku, lai tos iepazītu, pirms sākas ikdiena. Pārējo tu iemācīsies kopā ar ganāmpulku.